Paliatīvā aprūpe (PA) ir multidisciplināra aprūpe situācijās, kad slimība nav radikāli izārstējama. Tā ietver sāpju un citu simptomu mazināšanu, atbilstošus sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu risinājumus, kad sūdzības rodas gan specifiskās terapijas laikā, gan pārtraucot specifisko terapiju. Lasīt vairāk
Statistika
No jauna reģistrēto gadījumu, kad nepieciešama paliatīvā aprūpe, skaits 2017.gadā bija 11762 absolūtos skaitļos un 605,6 uz 100 000 iedzīvotājiem. Šiem skaitļiem ir tendence katru gadu pieaugt. Nāves cēloņu struktūrā ļaundabīgie audzēji jau ilgāku laiku ieņem otro vietu aiz sirds un asinsvadu slimībām. Pēdējo 10 gadu laikā primāri ielaisto (III vai IV stadija) un neprecizētas stadijas gadījumu skaits nemainīgi svārstās 60 % robežās, kas galvenokārt ir saistīts ar novēlotu vēršanos pie ārsta, neizpratni par profilaktiskās apskates nepieciešamību, nespecifisku simptomu attīstību dinamikā. Aptuveni 10 000 onkoloģijas pacientu ar slimību izplatītā stadijā vai slimībai progresējot ir nepieciešama paliatīvā aprūpe.
Paliatīvā aprūpe pēc būtības ir starpdisciplināra attieksme pret pacientu, viņa piederīgajiem un sabiedrību. Tā piedāvā medicīnisko aprūpi kā pamatkoncepciju, nodrošinot pacienta vajadzības neatkarīgi no tā vai pacients atrodas mājās, dienas stacionārā vai stacionārā. Paliatīvā aprūpe apstiprina dzīves vērtību, vienlaikus miršanu uzskatot par dabisku procesu. Tā nepaātrina un neaizkavē nāves iestāšanos. Paliatīvā aprūpe nodrošina iespējami labāku dzīves kvalitāti līdz pat nāves iestāšanās brīdim. Paliatīvā aprūpe ietver arī psiholoģisku atbalstu pacienta piederīgajiem sērošanas periodā pēc tuvinieka zaudējuma.
Paliatīvā aprūpe palīdz risināt:
- slimības simptomu pieauguma problēmas - elpas trūkumu, kairinošu klepu, sliktu dūšu, vemšanu, kuņģa zarnu trakta funkciju traucējumus (caureja, aizcietējumi), progresējošu nespēku u.c.
- psiholoģiskas problēmas - trauksmi, depresiju, paniku, bailes, uzbudinājumu, miega traucējumus, delīriju u.tml..
- garīgās problēmas - eksistenciālas problēmas, kas saistītas ne tikai ar bailēm no nāves, bet arī bailēm no ciešanu pieaugšanas, iespējamas atstumšanas, marginalizācijas, sociālas izolācijas.
Paliatīvo aprūpi ambulatori onkoloģijā var saņemt:
- Ja ir simptomi (sāpes, klepus, slikta dūša, vemšana u.c.), kuri ietekmē dzīves kvalitāti un ārstējošais ārsts nosūta pie PA speciālista;
- Slimībai progresējot, ar konsīlija lēmumu par specifiskās terapijas pārtraukšanu.
Paliatīvo aprūpi stacionārā onkoloģijā var saņemt:
- Saskaņā ar iekšējiem stacionāra normatīviem dokumentiem un vadlīnijām;
- Pēc ambulatorās nodaļas paliatīvās aprūpes speciālista konsultācijas, ja simptomi progresē, pēc primārās veselības aprūpes ārsta nosūtījuma;
Saskaņā ar PVO rekomendācijām, bērniem un pieaugušajiem PA pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem visos veselības aprūpes līmeņos:
- Primārajā veselības aprūpes līmenī PA pakalpojumus sniedz primārā veselības aprūpe (ģimenes ārsts), nodrošinot mājas aprūpes pakalpojumus.
- Sekundārajā veselības aprūpes līmenī PA pakalpojumu sniegšanai var tikt pieaicināti citi speciālisti (piemēram, ķirurgi, kardiologi, u.c.). Indikāciju gadījumā ārstnieciskos pakalpojumus nodrošina reģionālajās daudzprofila un lokālajās daudzprofila slimnīcās, dienas stacionāros un specializētajās slimnīcās.
- Terciārajā veselības aprūpes līmenī PA pakalpojumus nodrošina specializētos centros (PA profils) multidisciplināras PA komandas speciālisti.
Saskaņā ar PVO ieteikumiem, onkoloģijas pacientiem stacionāra apstākļos jānodrošina vismaz 50 (sekundārā un terciārā līmeņa) PA gultas vietas uz 1 miljonu iedzīvotāju. Līdz ar to Latvijā kopumā ir nepieciešamas vismaz 125 gultas vietas aprūpējamiem paliatīvajiem slimniekiem.
Ģimenes ārsta vizīte mājās pēc MK noteikumiem Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” *Valsts apmaksāta paliatīvā aprūpe tiek nodrošināta pacientiem, kuru pamata diagnozes kods ir B20–B24, C00–C97, D37–D48, G05, G12, G13, G35, G54.6, G55.0, G60.0, G61.0, G63.1, G70, G95.1, G95.2, G99.2, I50, I69, K22.2, L89 vai T91.3 un blakus diagnozes kods – Z51.5.
Medicīniskā aprūpe mājās ietver medmāsas pakalpojumus, ja ir hroniska saslimšana un pārvietošanās traucējumi, izvērtējot pacienta sūdzības, lai uzlabotu pacienta dzīves kvalitāti (pārsiešanas, injekcijas, stomu, katetru kopšana), pēc konkrētiem norādījumiem no ģimenes ārsta;
laboratoriskos un citus diagnostiskos izmeklējumus, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, izvērtējot pacienta vispārējo stāvokli un sūdzības, ja tas ietekmē tālākās terapijas taktiku;
valsts kompensējamos medikamentus, izvērtējot pacienta sūdzības. Primārās veselības aprūpes speciālists, ja sūdzības nevar atrisināt, nosūta pacientu pie paliatīvās aprūpes speciālista.
Kur meklēt PA speciālistus
- RAKUS pacientus ar progresējošām onkoloģiskām slimībām – 99%, 1% ar hroniskām, grūti koriģējamām sāpēm – ārstē stacionārā Biķernieki. Tur ir 25 gultas vietas, ko valsts apmaksā pēc līguma 10 dienas. Ambulatorajā daļā 3 x nedēļā pieņem PA speciālisti; LOC konsultē PA speciālists;
- PSKUS PA nodaļā pacienti nonāk no citām PSKUS nodaļām; pirms tam konsultē PA speciālists;
- paliatīvo aprūpi var saņemt ne tikai Rīgā, bet arī reģionos - Daugavpilī, Ventspilī un Liepājā. Katram reģionam ir savi noteikumi, kā šo palīdzību saņemt.
Konsultācijas paliatīvās aprūpes speciālisti sniedz ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu:
- RAKUS dr. Līga Keiša-Ķirse, dr. Lidija Buklovska, dr. Ieva Vaivode. Interesēties aslimnica.lv mājas lapā;
- PSKUS dr. Ilga Albina;
- dr. Sarmīte Opmane Kuldīgas reģionālā slimnīcā https://www.kuldigasslimnica.lv/paliativa-aprupe
- dr. Jeļena Buceniece Jēkabpils slimnīcā
- palīdzību var meklēt arī rajonu slimnīcās pie onkologiem, kā arī pie algologiem. Primārās aprūpes speciālisti - ģimenes ārsti var nosūtīt pie speciālista, ja nepieciešams vai rodas grūtības pacienta aprūpes nodrošināšanā.
https://www.vmnvd.gov.lv/lv/media/738/download
https://www.vmnvd.gov.lv/lv/paliativa-aprupe
https://www.who.int/cancer/palliative/definition/en/
https://www.esmo.org/guidelines/supportive-and-palliative-care