Šis gads aizsācies kā Onkoloģiskās modrības gads, kura laikā īpaša uzmanība tiek veltīta onkoloģijas jautājumiem. Kaut arī pēdējo gadu dati uzrāda onkoloģisko pacientu dzīvildzes pagarināšanos, tādējādi apliecinot pakāpenisku situācijas uzlabošanos, onkoloģiskās slimības joprojām ir otrs izplatītākais nāves cēlonis Latvijā. Par Onkoloģiskās modrības gada mērķi noteikta sabiedrības informēšana, lai pēc iespējas ātrāk atklātu saslimšanu un uzsāktu ārstēšanu. Uzziniet vairāk par iespējām un izaicinājumiem, kam vērts pievērst uzmanību šajā gadā un arī turpmāk.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Veselības ministrijas sniegto informāciju, kopumā aktivitātes aizsāktas piecos virzienos.[1]
1. Onkoloģisko slimību profilakse.
Plānots veikt informatīvas kampaņas un izstrādāt izglītojošus materiālus pacientiem par onkoloģisko slimību profilaksi, mudināt izmantot valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus, informēt par iespēju desmit dienu laikā nokļūt pie valsts apmaksāta speciālista, ja skrīninga izmeklējumā radušās aizdomas par ļaundabīgu saslimšanu, par paliatīvo aprūpi un citiem jautājumiem.
2. Skrīninga norises uzlabošana.
Paredzēts veikt sistēmiskas izmaiņas valsts organizētā vēža skrīninga organizācijā, ņemot vērā dzemdes kakla vēža un kolorektālā vēža skrīningu norises izvērtēšanas darba grupu ziņojumus. Veiksmīga skrīninga norise grūti iedomājama arī bez ģimenes ārstu iesaistīšanās, tādēļ vēlreiz paredzēts precizēt, kas tieši jāveic profilaktiskajā apskatē, kura cilvēkam pienākas reizi gadā. Iecerēts diskutēt par profilaktisko veselības pārbaužu, tai skaitā vēža savlaicīgas atklāšanas jeb skrīninga programmā paredzēto pārbaužu, sasaisti ar brīvprātīgās veselības apdrošināšanas polisēm, kuras valsts un pašvaldību iestādes iegādājas saviem darbiniekiem; un citas aktivitātes.
3. Pacientu plūsmu organizēšana.
Jau noritējusi plānotā speciālistu diskusija, kurā tika apzinātas problēmas un sniegti priekšlikumi tam, lai pacients, kam skrīningā radušās aizdomas par vēzi, bez kādas aizķeršanās nokļūtu pie speciālista uz papildu izmeklējumiem. “Zaļā koridora” princips paredz, ka pacientiem, kuriem pēc skrīninga izmeklējuma ir aizdomas par onkoloģisko slimību, papildu izmeklējumi tiek nodrošināti ārstniecības iestādē ārpus noteiktajām kvotām, t. i., pēc fakta – līdz ar to pacients tos var saņemt ātrāk. Tāpat veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības veicināšanai onkoloģisko slimību pacientiem ir noteikts, ka pirmā onkologa vai hematologa konsultācija ir jānodrošina ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā no brīža, kad persona ir vērsusies ārstniecības iestādē.[2] Vairāk par priekšlikumiem un secinājumiem.
4. Paliatīvās aprūpes uzlabošana.
Paredzēts organizēt diskusiju par starpinstitūciju sadarbības uzlabošanu paliatīvo pacientu aprūpē (paliatīvās aprūpes speciālisti, ģimenes ārsti, sociālie dienesti). Paredzēts arī izvērtēt optimālus veidus, kā nodrošināt pacientiem nepieciešamo medikamentu pieejamību pēc izrakstīšanās no paliatīvās aprūpes nodaļas līdz vizītei pie ģimenes ārsta.
5. Mūsdienīgas ārstēšanas ieviešana.
Iecerēts paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu, tai skaitā uzlabot inovatīvu medikamentu pieejamību, izmantojot gan resursu efektīvākas izlietošanas iespējas, gan veicinot lētāku zāļu pieejamību. Tāpat tiks izvērtētas iespējas mērķterapijas zāļu iegādes izdevumu kompensācijai, iespējamās izmaiņas ķīmijterapijas apmaksai, kā arī iespējas paredzēt līdzekļus un finansēt rekonstruktīvo ķirurģiju kā kopēju ķirurģiskā ārstniecības procesa sastāvdaļu galvas, sejas, kakla un krūts ļaundabīgo audzēju ārstēšanā.
Pilnu pasākuma plānu Onkoloģiskās modrības gada ietvaros skatīt šeit.