Bāzes un izlaušanās sāpes onkoloģijā - kā atšķirt?

2014.09.26

Vairumam vēža slimnieku pēdējā dzīves gadā vislielākās ciešanas sagādā sāpes – tās novēro 85% pacientu ar onkoloģiskajām slimībām. [1] Turklāt daudzi pacienti, neskatoties uz to, ka saņem opoīdu terapiju, saskaras ar atsevišķām izteiktām sāpju epizodēm – izlaušanās sāpēm. Svarīgi novērst sāpes arī specifiskās terapijas (ķirurģijas, ķīmijterapijas, staru terapijas) laikā. Uzziniet vairāk par bāzes un izlaušanās sāpju raksturīgākajām iezīmēm un efektīvu kupēšanu!

Bāzes sāpes – ilgstošas un paredzamas

Par bāzes sāpēm sauc vidēji stipras vai izteiktas hroniskas sāpes, kas ilgst vismaz trīs mēnešus un kopumā vismaz 12 stundu diennaktī. [2] Atšķirībā no akūtām sāpēm, tām ir samērā nenoteikts sākums.

Pacienta sajūtas: “Sāpes ir katru dienu, brīžiem vairāk, brīžiem mazāk. Bieži jūtos bezspēcīgs, tomēr ar zāļu palīdzību esmu ar tām apradis. Kaut biežāki būtu brīži, kad varētu par sāpēm aizmirst pavisam!”

Izlaušanās sāpes – pēkšņas un stipras

Kaut arī audzēja bāzes sāpju terapija diennakts garumā ir efektīva, daudzos gadījumos pacientiem rodas sāpju uzliesmojumi, visbiežāk pēkšņi, īslaicīgi un pārejoši, bet var būt arī ļoti stipri. Par izlaušanās sāpēm uzskata pārejošu sāpju uzliesmojumu, kas rodas uz relatīvi stabilas, titrētas bāzes sāpju terapijas fona, spontāni vai kā atbildes reakcija uz noteiktu provocējošu vai nezināmu izraisītāju. [3]

Pacienta sajūtas: “Baidos straujāk kustēties, lai atkal neuznāk sāpes. Sāpes ir pēkšņas un neciešamas, tās izturēt ir ļoti grūti.”

Izlaušanās sāpēm raksturīgākās iezīmes

  • Saikne ar bāzes sāpēm. Lielākajai daļai pacientu izlaušanās sāpes ir tieši saistītas ar bāzes sāpēm.
  • Sāpes ir biežas, pat ja bāzes terapija labi titrēta.
  • Vidēji 4 epizodes dienā, bet var būt plašā diapazonā no 1 līdz 60. [4]
  • Ātrs sākums, vidēji trijās minūtēs sasniedzot maksimālo intensitāti, bet var būt augstākās intensitātes līmenis – 1–30 minūtēs. [5]
  • Īslaicīgums – 64% gadījumu epizodes ilgst ne vairāk kā 30 minūšu. 2% gadījumu tās ilgst līdz pat 2 stundām. [4; 6]
  • Sāpes ir intensīvas, stipras.
  • Biežāk izraisa kustības, aktivitātes pieaugums (20–56% gadījumu). [7]

Kad stipras sāpes visdrīzāk NAV izlaušanās sāpes?

  • Ja ir neskaidra slimības/sāpju diagnoze; nediagnosticēts sāpju mehānisms.
  • Nav adekvāti noteikta bāzes sāpju terapija.
  • Uzsākot bāzes sāpēm paredzēto zāļu (opioīdu) titrēšanu.
  • Nepietiekama, nestabila bāzes sāpju terapija, piemēram, audzējam progresējot; "pseidopierašanas sindroms" – ja bāzes sāpju zāļu deva ir nepietiekama.
  • "Astes sāpes" – bāzes sāpes, zālēm beidzot darboties. [3]

Terapija un zāles

Viens no svarīgākajiem izlaušanās sāpju mazināšanas noteikumiem ir bāzes sāpju terapijas nozīmēšana. Nākamais solis – piemērot zāles izlaušanās sāpju kupēšanai pēc trīspakāpju shēmas:

  • NSPL (ja izlaušanās sāpes ir vāji izteiktas): paracetamols, ibuprofēns, diklofenaks, ketorolaks, lornoksikāms, metamizols (analgīns) p/o, injekcijās, svecītēs;
  • vājie opioīdi – ātras iedarbības tramadols kapsulās, tabletēs, pilienos, injekcijās, svecītēs;
  • stiprie opioīdi – ja bāzes terapijā sāpes titrētas ar ilgstošas darbības morfīnu vai fentanila transdermālajām sistēmām, tad izlaušanās sāpes kupē ar ātras iedarbības opioīdiem, piemēram, morfīnu injekcijās (10 mg) vai tabletēs (10–20 mg), kā arī ar fentanila zemmēles tabletēm vai intranazālo fentanila aerosolu. Fentanils pieejams arī citās formās (vaiga gļotādas lozenges/aplikatori, kas vizuāli atgādina ledenes uz kociņa, kā arī aiz vaiga lietojamās fentanila tabletes). [6]

Svarīgi nodrošināt, lai vajadzīgās zāles ir vienmēr pieejamas, īpaši brīvdienās, novēršot nevajadzīgu stresu pacientiem un viņu tuviniekiem. Sāpju mazināšanai noder arī nefarmakoloģiskas metodes (masāža, siltums/aukstums, relaksācija), kas katram pacientam jānosaka individuāli. [8] Jāatzīmē, ka kopš šī gada janvāra fentanils Latvijā ir iekļauts 100% kompensējamo zāļu sarakstā.

No neziņas uz skaidrību

Sajūtot sāpes, līdztekus nepatīkamajām fiziskajām sajūtām un kustību ierobežojumiem daudzi pacienti, kā arī viņu tuvinieki piedzīvo trauksmi: vai pretsāpju terapija ir pietiekama, kas sekos tālāk, kā rīkoties uzliesmojumu brīžos? “Neziņa rada bailes, tāpēc svarīgi nenovērtēt par zemu pacientam veltīto laiku, uzklausīt sūdzības, izskaidrot terapijas pamatprincipus un citus jautājumus. Sarunās ar tuviniekiem jāiedrošina viņus nebaidīties, būt līdzās un runāt par slimību, neuztvert pacientu kā invalīdu, drīzāk rosināt to iesaistīt vienkāršos ikdienas darbos vai ļauties vaļaspriekiem. Mūzika, mežs, izraudāšanās, dejas, zīmēšana – noderēs viss, kas palīdz justies labāk," iesaka ārste onkoloģe Līga Keiša-Ķirse.

Atsauces

  1. Higginson I. Epidemiologically based needs assessment for palliative and terminal care. Radcliffe Medical Press, 1997.
  2. Hill C. S., Fields S., eds. Advances in Pain Research and Therapy Drug Treatment of Cancer Pain in a Drug-Oriented Society. Vol.11. New York, Raven Press, 1989.
  3. Davies A. N., Dickman A., et al. Science Committee of the Association for Palliative Medicine of Great Britain and Ireland. The management of cancer-related breakthrough pain: recommendations of a task group of the Science Committee of the Association for Palliative Medicine of Great Britain and Ireland. European Journal of Pain, 2009, 13(4): 331–338.
  4. Zeppetella G., O'Doherty C. A., Collins S. Prevalence and characteristics of breakthrough pain in cancer patients admitted to a hospice. Journal of Pain Symptom Management, 2000, 20(2): 87–92.
  5. Portenoy R. K., Payne D., Jacobsen P. Breakthrough pain: characteristics and impact in patients with cancer pain. Pain, 1999, 81(1–2): 129–134.
  6. Sosārs V., Keiša-Ķirse L. Sāpju terapija paliatīvajā aprūpē. 2013, 85–94.
  7. Ströngren A. S., Groenvald M., et al. Pain characteristics and treatment outcome for advanced cancer patients during the first week of specialized palliative care. Journal Pain Symptom Management, 2004, 27(2): 104–113.
  8. Sosārs V. Izlaušanās sāpes onkoloģijā un paliatīvajā aprūpē. Cik daudz mēs zinām? Doctus, 05.2014.